Digitālais eiro: jauni priekšlikumi datu aizsardzībai un anonimitātei
Digitālais eiro kļūst arvien tuvāks un tuvāks. Eiropas Centrālā banka (ECB) šobrīd pēta projekta ieguvumus un ieviešanu un to izdarīs līdz oktobrim. Taču ir skaidrs, ka centrālā banka ieviesīs digitālo valūtu, un ES Komisija jau ir nākusi klajā ar priekšlikumiem digitālā eiro tiesiskajam pamatam. Komisijas likumprojektā kopumā ir 42 punkti, un tas aptver dažādus digitālā eiro aspektus, sākot no emisijas un kontroles līdz datu aizsardzībai. Dalībvalstīm atsauksmes jāsniedz līdz 11. augustam, savukārt termiņš ES Komisijai ir 7. septembris. Galvenais kritikas punkts…

Digitālais eiro: jauni priekšlikumi datu aizsardzībai un anonimitātei
Digitālais eiro kļūst arvien tuvāks un tuvāks. Eiropas Centrālā banka (ECB) šobrīd pēta projekta ieguvumus un ieviešanu un to izdarīs līdz oktobrim. Taču ir skaidrs, ka centrālā banka ieviesīs digitālo valūtu, un ES Komisija jau ir nākusi klajā ar priekšlikumiem digitālā eiro tiesiskajam pamatam.
Komisijas likumprojektā kopumā ir 42 punkti, un tas aptver dažādus digitālā eiro aspektus, sākot no emisijas un kontroles līdz datu aizsardzībai. Dalībvalstīm atsauksmes jāsniedz līdz 11. augustam, savukārt termiņš ES Komisijai ir 7. septembris.
Galvenā kritika attiecībā uz digitālo eiro ir privātums. Daudzi iedzīvotāji ir nobažījušies, ka digitālā Eiropas valūta, kas ir līdzīga tai, kāda ir Ķīnā, var apdraudēt viņu privātumu. ECB aptaujā 43 procenti respondentu teica, ka privātumam jābūt digitālā eiro galvenajai prioritātei. Finanšu ministrs Kristians Lindners (FDP) atbalstīja šo viedokli.
ES Komisija reaģē uz šīm bažām un vēlas pievienot digitālajam eiro bezsaistes funkciju. Līdz noteiktam slieksnim vajadzētu būt iespējai veikt maksājumus, ECB neievācot personas datus. Tiks kopīgota tikai tāda informācija kā darījuma vērtība. Pat tiešsaistes maksājumiem centrālā banka vēlas savākt tikai pašu nepieciešamāko informāciju.
Ir arī svarīgi atzīmēt, ka digitālo eiro nevajadzētu uzskatīt par “programmējamu naudu”. ECB nevajadzētu ietekmēt digitālās valūtas izmantošanu. Tomēr tas neizslēdz iespēju programmēt maksājumus, kurus var apstrādāt automātiski, līdzīgi kā viedos līgumos.
Benedikts Faupels no digitālās asociācijas Bitkom atzinīgi vērtē šo ideju un aicina to turpināt, lai nodrošinātu reālu savietojamību. Viena no iespējām varētu būt blokķēdes tehnoloģija, kas tomēr nav minēta Komisijas pašreizējā projektā.
Tomēr joprojām nav skaidrs, kādas konkrētas priekšrocības digitālais eiro dos gala patērētājiem. Lai gan privātuma funkcijas var būt pievilcīgas daudziem iedzīvotājiem, jau ir pieejami daudzi privāto maksājumu risinājumi, piemēram, Google Pay, Apple Pay un PayPal. FDP loceklis Bundestāga Frenks Šēflers izteica kritiku un uzsvēra, ka ECB vēl nav pietiekami izskaidrojusi, kāpēc digitālajam eiro vajadzētu būt Eiropas pilsoņiem jēgai.
Kopumā saistībā ar digitālo eiro joprojām ir daudz atklātu jautājumu. Eksperti pieļauj, ka diskusijas tiks pabeigtas tikai pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamgad. Taču ES Komisija jau plāno digitālo eiro ieviest 2026. gadā, lai gan šī grafika ievērošana ir apšaubāma.