Kazahstāna: Parlaments aicina veikt reformas visaptverošai kriptovalūtu tirdzniecībai ārpus speciālās ekonomiskās zonas
Kriptogrāfijas tirdzniecība Kazahstānā: aicinājums veikt reformas Nesen notikušajā politiskajā apmaiņā Azats Peruaševs, mazākumtautības AQ JOL partijas līderis un Kazahstānas parlamenta apakšpalātas Majilis loceklis, ir mudinājis kriptovalūtu tirdzniecību Kazahstānā atbrīvot no speciālās ekonomiskās zonas. Neskatoties uz to, ka pašreizējie tiesību akti atļauj operācijas ar digitālajiem aktīviem tikai Astanas Starptautiskajā finanšu centrā (AIFC), lielākā daļa kriptovalūtu darījumu notiek juridiskajā pelēkajā zonā. Kriptobankas Peruašev priekšlikumā ir ierosināts, ka Kazahstānas Centrālajai bankai kopā ar valsts privātajām bankām ir jāizveido īpaša "kriptobanka". Šī iestāde varētu būt juridiska platforma…

Kazahstāna: Parlaments aicina veikt reformas visaptverošai kriptovalūtu tirdzniecībai ārpus speciālās ekonomiskās zonas
Kripto tirdzniecība Kazahstānā: aicinājums veikt reformas
Nesen notikušajā politiskajā apmaiņā mazākuma AQ JOL partijas līderis un Kazahstānas parlamenta apakšpalātas Majilis deputāts Azats Peruaševs mudināja kriptovalūtu tirdzniecību Kazahstānā atbrīvot no speciālās ekonomiskās zonas. Neskatoties uz to, ka pašreizējie tiesību akti atļauj operācijas ar digitālajiem aktīviem tikai Astanas Starptautiskajā finanšu centrā (AIFC), lielākā daļa kriptovalūtu darījumu notiek juridiskajā pelēkajā zonā.
Kriptobankas priekšlikums
Peruaševs ierosinājis Kazahstānas Centrālajai bankai kopā ar valsts privātajām bankām izveidot īpašu "kriptobanku". Šī iestāde varētu nodrošināt legālu platformu kriptovalūtu tirdzniecībai un tādējādi regulēt digitālo aktīvu uzraudzību, apmaiņu un uzglabāšanu. Viņš uzsver, ka šāda banka varētu uzņemties plašākas funkcijas un pilnvaras, nekā tas ir ar parastajām bankām.
Nepieciešama juridiskā reforma
Savu viedokli pauda arī deputāte Jekaterina Smišļajeva un aicināja pārskatīt digitālo līdzekļu noteikumus. Neskatoties uz to, ka 2023. gada sākumā tika pieņemts pašreizējais digitālo īpašumu likums, viņa atzīmē, ka kopš tā laika tirgus ir būtiski mainījies. Viņuprāt, ir nepieciešama pāreja uz nākamo regulējuma līmeni.
Pēc Peruaševa teiktā, aptuveni 90% kriptogrāfijas operāciju Kazahstānā pašlaik tiek veiktas likumīgā pelēkajā zonā. Tas veicina krāpšanu, nelikumīgas darbības un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Lai risinātu šīs problēmas, viņš ierosina, ka kriptobankai vajadzētu arī pastiprināt biržu juridisko uzraudzību.
Novecojuši kriptovalūtu likumi Kazahstānā
Smyshlyaeva arī iestājas par digitālo aktīvu operāciju dekriminalizāciju ārpus AIFC. Tas aicina paplašināt infrastruktūru šīm uzņēmējdarbībai un palielināt juridisko kontroli pār biržām.
Līdz šim digitālos aktīvus Kazahstānā var tirgot biržās, kas ir AIFC biedri, piemēram, Binance un Bybit. Neskatoties uz pieaugošo interesi par digitālajiem aktīviem, daži Kazahstānas iedzīvotāji vēlas izmantot AIFC piedāvājumus, jo uz tiem attiecas īpaši likumi, kas attiecas tikai uz speciālo ekonomisko zonu.
Turklāt Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs valdības sanāksmē 2023. gada janvārī atkārtoti uzsvēra, ka steidzami ir jāizveido jauns tiesiskais regulējums kriptovalūtu tirgotājiem. Viņš uzsvēra, ka infrastruktūra digitālo aktīvu plašākai likumīgai izplatīšanai ir jāizveido pēc iespējas ātrāk un ka finanšu regulatoriem ir jārisina atbilstoša tiesiskā regulējuma izveide.
Secinājums
Aicinājums veikt reformas kriptovalūtu tirdzniecības jomā Kazahstānā kļūst arvien skaļāks. Lai gan pašlaik tiek uzskatīts, ka tiesiskais regulējums ir novecojis, valdība uzstāj uz modernizāciju, kas ļautu likumīgi un pārredzami izmantot digitālos līdzekļus. Kriptobankas izveide un esošo likumu reforma varētu palīdzēt Kazahstānas kriptovalūtu nozari pacelt jaunā līmenī, vienlaikus samazinot ar to saistītos riskus.