Digitālās valūtas satur gan draudus, gan solījumus

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Autors ir Kornela universitātes profesors, Brookings vecākais līdzstrādnieks un grāmatas "Naudas nākotne" autors. Gan privāto, gan oficiālo digitālo valūtu parādīšanās satricina vietējo un starptautisko finanšu pasauli. Tas dos daudz priekšrocību, taču dažas lietas paliks gandrīz tādas pašas. Pastāv arī risks, ka jaunattīstības valstis var nonākt arvien plašākās globālās finanšu plaisas nepareizajā pusē. Apsveriet starptautiskos maksājumus, kas pēc būtības ir sarežģīti. Tie ietver vairākas valūtas, maksājumu sistēmas, kas darbojas saskaņā ar dažādiem protokoliem, un iestādes, uz kurām attiecas dažādi noteikumi. Tāpēc pārrobežu maksājumi parasti ir lēni,…

Digitālās valūtas satur gan draudus, gan solījumus

Autors ir Kornela universitātes profesors, Brūkingsas vecākais līdzstrādnieks un grāmatas “Naudas nākotne'

Gan privāto, gan oficiālo digitālo valūtu parādīšanās satricina vietējo un starptautisko finanšu pasauli. Tas dos daudz priekšrocību, taču dažas lietas paliks gandrīz tādas pašas. Pastāv arī risks, ka jaunattīstības valstis var nonākt nepareizajā pieaugošās globālās finanšu plaisas pusē.

Apsveriet starptautiskos maksājumus, kas pēc būtības ir sarežģīti. Tie ietver vairākas valūtas, maksājumu sistēmas, kas darbojas saskaņā ar dažādiem protokoliem, un iestādes, uz kurām attiecas dažādi noteikumi. Tā rezultātā pārrobežu maksājumi parasti ir lēni, dārgi un grūti izsekojami reāllaikā.

Jaunās tehnoloģijas, ko radījusi kriptovalūtu revolūcija, padara iespējamus lētākus un praktiski tūlītējus maksājumus un darījumu norēķinus. Tas samazinās ar maksājumiem saistītās nesaskaņas starptautiskajā tirdzniecībā. Ieguvēji būs arī ekonomiskie migranti, kuri sūta naudas pārvedumus uz mājām.

Izmaiņas notiek arī valūtas tirgos. Piemēram, darījumi starp attīstības tirgu valūtu pāriem kļūst arvien vienkāršāki. Ķīnai un Indijai tirdzniecībai vairs nav jākonvertē attiecīgās valūtas dolāros. Drīzāk renminbi tieša maiņa rūpijās kļūst lētāka. Līdz ar to atkarība no “transportlīdzekļu valūtām”, īpaši dolāra, samazināsies.

Izredzes, ka digitālais renminbi kļūs pieejams visā pasaulē, ir pastiprinājis bažas (vai satraukumu), ka dolārs beidzot iegūst savu kāpumu. Tomēr digitālais renminbi vien neizmainīs spēku līdzsvaru starp galvenajām valūtām. Galu galā starptautiskie maksājumi jau ir digitāli. Drīzāk Ķīnas pārrobežu starpbanku maksājumu sistēma, kas var tieši sazināties ar citu valstu maksājumu sistēmām, stiprinās renminbi kā starptautiskās maksājumu valūtas lomu. CIPS pat ir ziņojumapmaiņas iespējas, kas varētu marginalizēt Swift, kas pašlaik monopolizē ziņojumapmaiņu visiem darījumiem starp bankām dažādās valstīs.

Šīm izmaiņām ir ģeopolitiskas sekas. Dolāra dominētā globālā finanšu sistēma un amerikāņu ietekme pār Sviftu jau sen ir devusi īstus zobus ASV finanšu sankcijām. Tas ir saniknojis tādus konkurentus kā Krievija un pat sabiedrotos, kuriem draud sekundāras sankcijas. Šādu sankciju efektivitāte samazināsies.

Tomēr digitalizācija vien diez vai uzlabos renminbi kā rezerves valūtas, starptautiskas vērtības glabātājas statusu. Ķīna ir panākusi progresu, atceļot ierobežojumus pārrobežu kapitāla plūsmām un paplašinot ārvalstu investoru piekļuvi saviem obligāciju tirgiem. Taču valdība ir pretojusies institucionālajām izmaiņām, tostarp neatkarīgas centrālās bankas izveidei un tiesiskumam, kas ir būtiski, lai iegūtu ārvalstu investoru uzticību.

Dolāra kā dominējošās rezerves valūtas loma, visticamāk, turpināsies, pat ja tā kā maksājumu valūtas statuss samazinās. Tomēr lielāka iespēja ir citu valūtu relatīvās nozīmes pārkārtošana, kamēr dolārs saglabās savu prioritāti. Faktiski privātās stabilās monētas, kas nodrošinātas ar ASV dolāriem, varētu iegūt globālāku popularitāti nekā tās, kas nodrošinātas ar citām valūtām, tādējādi palielinot dolāra nozīmi.

Jaunattīstības valstis gūs labumu no jaunām finanšu tehnoloģijām, kas uzlabos to piekļuvi pasaules finanšu tirgiem. Tomēr pārrobežu kapitāla plūsmu kanālu izplatība palielinās to neaizsargātību pret lielāko centrālo banku politiku un starptautisko investoru iegribām.

Turklāt mazās valstis un valstis ar centrālajām bankām vai valūtām, kurām nav uzticamības, var pārņemt svešas digitālās valūtas. Starptautisku korporāciju vai globālu banku emitēto galveno valūtu digitālo versiju vai pat stabilo monētu viegla pieejamība radītu eksistenciālus draudus daudzām nacionālajām valūtām. Kā liecina Türkiye nesenā pieredze, ekonomisko satricinājumu laikā pat nepastāvīgai kriptovalūtai varētu būt priekšroka salīdzinājumā ar vietējo valūtu.

Digitālo valūtu un jauno tehnoloģiju izplatīšana prasa lielāku regulējuma un uzraudzības pārrobežu koordināciju. Starptautiskajām institūcijām, piemēram, SVF, būs izšķiroša loma neaizsargātām ekonomikām nodarītā papildu kaitējuma ierobežošanā.

Šīs tehnoloģijas saista pasaules ekonomiku un finanšu tirgus ciešāk. Bet atstāta pašplūsmā, šī drosmīgā jaunā pasaule varētu saasināt, nevis pārvarēt globālās ekonomiskās atšķirības.

Avots: Financial Times