Ātro maksājumu sistēma BOK-Wire+ tiks jaunināta uz reāllaika bruto norēķiniem (RTGS) līdz 2028. gadam un pieņems ISO 20022 standartu: Maksājumu un norēķinu sistēmu pārskats 2022.
Korejas Banka (BOK) plāno atjaunināt savu ātro maksājumu sistēmu BOK-Wire+ uz reāllaika bruto norēķiniem (RTGS) un pieņemt ISO 20022 standartu līdz 2028. gadam saskaņā ar 2022. gada maksājumu un norēķinu sistēmu ziņojumu. Turklāt banka pastiprinās savu lielo tehnoloģiju uzņēmumu maksājumu pārraudzību, lai uzlabotu pakalpojumus un uzlabotu IT darbības riskus. Vēl viens pasākuma iemesls ir sagatavoties iespējamai centralizētās digitālās valūtas (CBDC) ieviešanai BOK. Šajā kontekstā banka ir izpētījusi viedos līgumus, bezsaistes maksājumus ar tuvplāna komunikāciju un pārrobežu darījumus. Lai izveidotu savu simulēto CBDC sistēmu...

Ātro maksājumu sistēma BOK-Wire+ tiks jaunināta uz reāllaika bruto norēķiniem (RTGS) līdz 2028. gadam un pieņems ISO 20022 standartu: Maksājumu un norēķinu sistēmu pārskats 2022.
Korejas Banka (BOK) plāno atjaunināt savu ātro maksājumu sistēmu BOK-Wire+ uz reāllaika bruto norēķiniem (RTGS) un pieņemt ISO 20022 standartu līdz 2028. gadam saskaņā ar 2022. gada maksājumu un norēķinu sistēmu ziņojumu. Turklāt banka pastiprinās savu lielo tehnoloģiju uzņēmumu maksājumu pārraudzību, lai uzlabotu pakalpojumus un uzlabotu IT darbības riskus.
Vēl viens pasākuma iemesls ir sagatavoties iespējamai centralizētās digitālās valūtas (CBDC) ieviešanai BOK. Šajā kontekstā banka ir izpētījusi viedos līgumus, bezsaistes maksājumus ar tuvplāna komunikāciju un pārrobežu darījumus. Lai pārbaudītu savu simulēto CBDC sistēmu, BOK verifikācijai savienoja 14 bankas un Korejas Finanšu telekomunikāciju un klīringa institūtu (KFTCI). Sistēma spēja apstrādāt 2000 darījumu sekundē. Tomēr tika atzīmēts, ka ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi, lai pārvarētu jaudas ierobežojumus.
Vēl viens BOK eksperiments bija izpētīt nulles zināšanu protokolu CBDC darījumiem, lai uzlabotu privātumu. Tomēr tika konstatēts, ka tas ievērojami palēnina apstrādes ātrumu, un ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai novērtētu zkCBDC ietekmi uz drošību.
Nākotnē BOK pastiprinās CBDC izpēti, koncentrējoties uz CBDC balstītiem marķierizētiem noguldījumiem. Tā arī plāno paplašināt pētījumus sadarbībā ar citām bankām un KFTCI.
Ziņojumā ir atzīts progress kriptovalūtas aktīvu regulēšanā, ieviešot Digitālo aktīvu ietvarlikuma likumu, taču norādīts, ka normatīvais regulējums vēl nav pilnīgs, lai nodrošinātu kriptovalūtas maksājumus. BOK arī aktīvi piedalās diskusijās par stabilajām monētām, lai gūtu turpmāku ieskatu šajā jomā.
BOK plānotie uzlabojumi maksājumu sistēmā un pastiprināti pētījumi CBDC telpā liecina, ka banka ir apņēmusies sekot līdzi jaunākajām norisēm maksājumu jomā un likt pamatus nākotnes inovācijām finanšu sektorā.