Konflikts starp bankām un kriptovalūtas biržām Čīlē joprojām attīstās, jo dažas bankas nelabprāt apkalpo šāda veida iestādes. Jaunajā biržu sagatavotajā ziņojumā ziņots, ka lielākā daļa šo banku atsakās pieņemt kriptovalūtu uzņēmumus kā klientus risku dēļ, kas tomēr tiek pārvaldīti, apkalpojot cita veida klientus. Kriptovalūtu biržas joprojām cīnās ar bankām Čīlē Kriptovalūtu biržas un citi ar kriptovalūtu saistīti uzņēmumi joprojām aktīvi cīnās ar privātajām bankām par tiesībām atvērt un pārvaldīt bankas kontus Čīlē. Tiesiskā cīņa, kas sākās tālajā 2018. gadā, kad vairākām biržām tika bloķēti bankas konti vairāku...
Konflikts starp bankām un kriptovalūtas biržām Čīlē joprojām attīstās, jo dažas bankas nelabprāt apkalpo šāda veida iestādes. Jaunajā biržu sagatavotajā ziņojumā ziņots, ka lielākā daļa šo banku atsakās pieņemt kriptovalūtu uzņēmumus kā klientus risku dēļ, kas tomēr tiek pārvaldīti, apkalpojot cita veida klientus.
Kriptovalūtu biržas un citi ar kriptovalūtu saistīti uzņēmumi joprojām ir aktīvi Kauja Privātās bankas par tiesībām atvērt un uzturēt bankas kontus Čīlē. Tiesvedības strīdu, kas aizsākās tālajā 2018. gadā, kad vairākas banku iestādes slēdza vairāku biržu bankas kontus, šogad brīvas konkurences kārtībā izšķirs valsts tiesa.
Čīles birža Buda.com sagatavoja dokumentu, kurā secināts, ka bankas vienojas, lai liegtu savus pakalpojumus kriptovalūtu biržām tādu iemeslu dēļ, kas attiecas uz citiem uzņēmumiem, piemēram, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar juvelierizstrādājumiem, pulksteņiem, visu veidu transportlīdzekļiem, mākslas darbiem vai senlietām.
Attiecībā uz šiem uzņēmumiem dokumentā teikts, ka tie ir “vispārēji atzīti par iespējamu naudas atmazgāšanas līdzekli – un kas turklāt ir reglamentēti kā obligāti subjekti salīdzinošajās tiesībās, bet ne Čīles tiesību aktos”, un kritizēta naudas atmazgāšanas izmantošana un skaidru noteikumu trūkums kriptovalūtu jomā kā iegansts nekonkurējošiem pasākumiem.
Privāto banku aizstāvība ir vērsta uz to, ka joprojām nav definēti riska pārvaldības protokoli, kas saistīti ar operācijām ar kriptovalūtu un ka naudas atmazgāšanas darbības, ja tādas notiek, nevarētu atklāt un risināt. Tomēr biržas diskutē par to, ka bankas rīkojas pret apmaiņu, pamatojoties uz skaidru likumu trūkumu, jo 79% slēgšanas vai pakalpojuma atteikuma gadījumu notiek trīs mēnešu laikā.
Banka Bice, viena no prasībā iekļautajām bankām, saka, ka trīs gadus pirms tiesas procesa sākuma bija noteikusi, ka tā nedarbosies ar uzņēmumiem, kuru pamatā ir kriptovalūtas, norādot, ka to darīs tikai tad, ja tiks veikta uzticamības pārbaude un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas regulatora apstiprinājums.
No otras puses, cita finanšu institūcija Security Bank paskaidroja, ka tās lēmums ir balstīts uz faktu, ka kriptovalūtu biržām "nav un nebūs nepieciešamā regulējuma, lai īstermiņā pienācīgi novērstu šos riskus".
Tomēr regulējums šajā jomā lēnām izjūk, tāpat kā Čīlē apstiprināts un nesen apstiprināja Fintech likumu, kura darbības jomā ir iekļautas kriptovalūtas. Dažās biržās tas jau ir atvērts Konti pēc uzticamības pārbaudes līgumu parakstīšanas, kā Buda oktobrī darīja ar Bci banku.
Ko jūs domājat par juridisko konfliktu starp bankām un kriptovalūtu biržām Čīlē? Pastāstiet mums komentāru sadaļā zemāk.
Fotoattēlu kredīts: Shutterstock, Pixabay, WikiCommons
Suche
Mein Konto